Es biju iemīlējusies. Tagad, kad esmu savas jūtas apspiedusi un spēju VIŅA klātbūtnē izturēties caurmērā dabiski, un nu mēs savā ziņā esam draugi, manas "jūtas" mani moka tikai pa vakariem (kā tagad). Kād nekoncentrējos uz to, ko daru (kā pirms brīža), mana krāsainā, neiedomājamā un ātrā fantāzija aizved mani mocību pinā ceļojumā "kā būtu, ja būtu..". Man riebjas šīs iedomas, un kad apjaušu, kad domāju par VIŅU un iedomu MUMS, nosodu sevi, bet kā lai es tieku galā ar savām iedomām?!? Kā lai tieku tam pāri?!??/
I fell in love. Now, when I have putted my feelings deep inside of me, I can act normally, when I'm next to HIM, I can act naturally, and I even can say, that we are something like friends. But my "feelings" are coming back to me every evening, when I let my mind run, where ever it wants.. I have this unreal thought about HIM, about US.. Its killing me, and I have no idea, how to fight with thees thoughts and fantasies.. I hate myself!!!
What should I do, to get over this??!?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru