Nav Labi/Not Good At All

Rīt (šodien) kārtējais eksāmens; angļu valodā. Domāju, ka tur nekas labs nebūs, jo uzskatu, ka šis pusgads bijus regress ne progress manā akadēmiskajā angļu valodā. Viņas klātbūtnē koncentrēties vienkārši nav iespējams- 1,5 stundu laikā pateikt vairām kā 220 SO un ap 150 WELL nav īpaši profesionāli, bet ir ļoti smieklīgi (klausīties). Un tā nu es pagājušā gada septembrī- decembrī pirmdienās 14:30-16:00 smējos, ne mācījos. Un jā- rīt (šodien) galīgi galīgi nebūs labi..
Fonā skan J.Cole - I'm Coming Home, blakus angļu valodas grāmatas. Un depresija..//
Tomorrow (today) exam; in English. In my opinion, I'm going to fail. Last semester have been more regress than progress in my academical English- it's just not possible to be concentrate in her classes. In our 1.5 hour long class she ~200 times tells SO and ~150 WELL. Is it normal? No, it's not, but I know, that it is very funny!! So, last semester (September-December) at Mondays from 14:30 till 16:00 I have been laughing, not studying. And this is a result- I'm going to fail tomorrow..
J.Cole - I'm Coming Home as a background, next to me- English books.. And depression..

Sevis Mocīšana/Self-Destruction

Es biju iemīlējusies. Tagad, kad esmu savas jūtas apspiedusi un spēju VIŅA klātbūtnē izturēties caurmērā dabiski, un nu mēs savā ziņā esam draugi, manas "jūtas" mani moka tikai pa vakariem (kā tagad). Kād nekoncentrējos uz to, ko daru (kā pirms brīža), mana krāsainā, neiedomājamā un ātrā fantāzija aizved mani mocību pinā ceļojumā "kā būtu, ja būtu..". Man riebjas šīs iedomas, un kad apjaušu, kad domāju par VIŅU un iedomu MUMS, nosodu sevi, bet kā lai es tieku galā ar savām iedomām?!? Kā lai tieku tam pāri?!??/
I fell in love. Now, when I have putted my feelings deep inside of me, I can act normally, when I'm next to HIM, I can act naturally, and I even can say, that we are something like friends. But my "feelings" are coming back to me every evening, when I let my mind run, where ever it wants.. I have this unreal thought about HIM, about US.. Its killing me, and I have no idea, how to fight with thees thoughts and fantasies.. I hate myself!!!
What should I do, to get over this??!?

Sesija/University session

Jā, jā, jā- rīt arī man ir pirmais eksāmens. Un ko es šodien daru, lai gadavotos? NEKO!! Nogulēju atkal līdz divpadsmitiem, un tagad, tā vietā lai mācītos, vai vismaz taisītu špikerus, es pāršķirstu tenku lapeles un apskatu vakardienas People Choice Awards sarkano paklāju.
Tā tik turēt, un es stabili no budžeta izlidošu!!/
That day is finally here- tomorrow I have my first university exam. And what I'm doing today? NOTHING!! I slept (again) till lunch, and now, no, no, no, I'm not studying, I'm reading gossip on the internet and checking out People Choice Awards red carpet moments.
You go girl- keep studying like this, and you won't get your scholarship for next year!!!

Marlboro vs. Santa

Jā. Tas notika- es atkal nopirku cigaretes un sāku smēķēt. Skumji, jo biju izturējusi četras dienas, bet ko nu tur.. Atkal būsu smēķētāja. /
Yes. It happened- I bought cigarettes and started to smoke. Again. It's so sad- I quit just four days ago, but what can I do? I'm smoker again..

Smēķēšana nogalina

Tātad. Ar jauno gadu apņēmos atmest smēķēšanu- proti ar 1. janvāri vairs nesmēķēt.
Kā man sokās?
Ir pagājušas 4 dienas, un man šķiet, ka rīt nopirkšu cigaretes. Es viekārši nespēju iedomāties, kā iešu, piem. uz centru, un pa ceļam neuzpīpēšu. Visa "ārā" būšanas jēga ir smēķēšana- dūmi, nikotīns (mm). Šodien, vedot ārā Riju, likās savādi, ka nav, ko uzsmēķēt, ka kkā pietrūkst. Laikam tomēr ir nepieciešams kārtīgs iemesls, lai atmestu.

Gaidu savu iemeslu. Un rīt atsākšu smēķēt.
Un jā- laikam tomēr esmu atkarīga.

Plakainais vēders

Mans sapnis- plakans vēders. Nejau sešpaka, bet tāds skaists, bez riepiņas.

Bet ar manu ģimeni tas vienkārši nav iespējams. Katru dienu, atbraucot mājās man liek ēst (un nejau tā mazliet, bet kārtīgi- šķīvis ar kaudzi). Un nereti nemaz negribās.
Un viņi man vēl pārmet, ka esmu kļuvusi tieva. Jā, šas. Tāds skals esmu.
Nenoliegšu, pēdējā gada laikā esmu zaudzējusi vidēji 5 kg (tas atkarīgs no nedēļas un aktivitātēm). Bet nu, beidziet, es tak aizvien ēdu kā zirgs, tikai retāk, tad, kad gribās, un vēl brīvdienās, kad uznāk nepārvaramā vēlme uzturēties ledusskapja tuvumā.

Kā lai piepilda savu sapni ar šādu ģimeni?!?